Jūrmalnieki un pilsētas viesi aicināti sestdien, 18. oktobrī, pievienoties Slokas un slocenieku godināšanas svētkos, kurus caurvīs vēstures un mūsdienu stāsti par Slokas veidošanos un vienas no vecākajām Jūrmalas bibliotēkām tapšanu. Svētki visai ģimenei Slokā ir aicinājums atklāt apkaimes leģendas un arī atgādinājums par bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu.
Stāstām Slokas vēstures stāstu
Slokas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (Raiņa iela 4) plkst. 11.00 notiks uzvedums “Mistērija par Sloku”. Vēstures notikumus teatrālā uzvedumā izstāstīs jauniešu teātra “Eksperiments” un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātra dalībnieki, kora “Spārnos” un “Vaivari” dziedātāji, izskanēs mācītāja Jāņa Saulītes dievvārdi. Uzvedums turpināsies teatrālā gājienā “Tā radās bibliotēka Slokā” no Slokas baznīcas uz Slokas bibliotēku un atklās vecākās Jūrmalas bibliotēkas tapšanas stāstu.
Norises vecajā tirgus laukumā
Vecajā tirgus laukumā (pie Slokas bibliotēkas) dienas garumā izskanēs sveicieni jubilāriem, norisināsies svētku tirdziņš un kopā ar “Jūrmalas Amatnīcas” meistariem varēs iepazīt seno amatu prasmes – aušanu, skalu grozu darināšanu, linuma aušanu, alvas liešanu un podniecību. Ar ikdienas darba ekipējumu iepazīstinās ugunsdzēsēji un pašvaldības policijas darbinieki. Fotoorientēšanās spēlē apmeklētāji varēs iepazīt tuvējo apkārtni.
Svētku muzikālo daļu plkst. 13.00 atklās mūziķis Adrians Kukuvass un Adrija Silva Kukuvasa, plkst. 14.00 priekšnesumus sniegs deju kolektīvi “Jūrmaldancis” un “Ābelīte”, deju grupa “Svenko” un Ērika Budēvica vokālās studijas dalībnieki. Plkst. 15.00 uz skatuves kāps repere Revolūcija un “Dziedātāja Amanda”, savukārt plkst. 15.40 ar dziesmām no Ādolfa Alunāna lugām sveiks “Jūrmalas teātra” aktieri, bet plkst. 17.00 svētkos sagaidīsim leģendāro grupu “Dzeltenie pastnieki” ar programmu “Milžu cīņas”.
Sveicam jubilārus Slokas bibliotēkā
Pie Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas (Raiņa ielā 3) no plkst. 12.00 līdz 16.00 notiks radošās darbnīcas un izzinošas spēles ģimenēm ar bērniem. Karuselī “Mazais ganiņš” uzsauksim urravas jubilāram rakstniekam Albertam Kronenbergam.
Plkst. 13.00 aicināti uz Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņu veidotās animācijas īsfilmas pirmizrādi. Īsfilmā Alberta Kronenberga grāmatas varonis Ezītis izvedīs pastaigā pa Sloku, filmiņu varēs noskatīties līdz plkst. 16.00.
Plkst. 14.00 bibliotēkā notiks Alberta Kronenberga grāmatas “Jērādiņa” jaunizdevuma atvēršanas svētki, kuros piedalīsies mākslinieka mazmeita Ilze Jansone-Saulīte. Savukārt plkst. 16.00 uz sarunām par Slokas vēsturi aicinās Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis.
Izceļot Slokas vēsturiskos amatniekus, pasākumā “Sloka svin” 18. oktobrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 ikvienam būs iespēja iepazīties ar Jūrmalas amatniekiem:
- Audēju amatu prezentēs audēja Saulcerīte Greiziņa;
- skalu grozu darināšanu rādīs viens no izcilākajiem plēsto skalu grozu meistariem Voldemārs Surgunts;
- linuma aušanas tehniku un to pielietošanu mūsdienās demonstrēs amatu prasmju zinātāja un biedrības “Jūrmalas amatnīca” vadītāja Agnija Saprovska;
- alvas liešanas prasmes demonstrēs Jūrmalas muzeja direktors Ernests Sviklis;
- podnieka amata knifus rādīs podnieks Ivars Grasis. Ikviens varēs pielikt roku māla bļodu darināšana, kas būs dāvana Alberta Kronenberga bibliotēkai jubilejā.
Sloka izsenis ir bijusi nozīmīgs amatniecības centrs
Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā, 17. gs. vidū, Slokā darbojās metālu veltuve, kaļķu, vara un stikla darbnīcas.
1896. gadā dibināta Baltijas celulozes fabrika, lielākais Jūrmalas rūpniecības uzņēmums 20. gs.
Braņķu ciemā 20. gs. sākumā darbojās divas cementa fabrikas, kas izmantoja Bāžu ciema dolomīta slāņus.
19. gs. beigās Bāžciemā uzcēla vējdzirnavas graudu malšanai. Vēl 19.gs. Slokā darbojās mucenieks un podnieks.
1936. gadā Slokā bija 149 tirdzniecības iestādes, 9 frizētavas, 1 pirts, 90 rūpniecības iestādes, 1 labības dzirnavas, 1 pienotava, 1 koka apstrādes fabrika, 1 būvgaldniecība, 1 zāģētava, 1 šindeļu griešanas darbnīca, 3 kalēji.
Sloka iedzīvotāju skaita ziņā ir otra lielākā pilsētas apkaime Jūrmalā. Tā ir senākā apdzīvotā vieta pilsētā, kuras izaugsmi var raksturot vēsturiskā dinamikā: apdzīvota vieta – miests – pilsēta – Jūrmalas mikrorajons – Jūrmalas apkaime. Slokas vēsture ir bagāta un daudzveidīga, bet šoreiz ielūkosimies tās atsevišķos nozīmīgos attīstības aspektos.
Slokas saimnieciskā darbība
Slokas saimnieciskā un ekonomiskā attīstība plašāk sākās ar 16. gadsimtu. 1520. gadā vācu ordenis pie Slocenes uzbūvēja ūdensdzirnavas un to apkārtnē izdalīja pirmos gruntsgabalus apbūvei. Ap 1650. gadu Slokā darbojās metālu veltuve, kaļķu un vara cepļi un stikla darbnīca. 19. gadsimtā Slokā bija sastopami dažādi amatnieki: audēji, kurpnieki, skroderi, mūrnieki, namdari, kalēji un citi. Būtisku pilsētas attīstību veicināja dzelzceļa un Slokas stacijas izbūve 1877. gadā, un 1896. gadā dibinātā Baltijas celulozes fabrika. Pirmā pasaules kara laikā Slokas ekonomiskā izaugsme apsīka sakarā ar tiešu frontes līnijas tuvumu no 1915. līdz 1917. gadam.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā no 1918. līdz 1940. gadam Slokā turpināja darboties dažādi lielie rūpniecības uzņēmumi, piemēram, Slokas Celulozes fabrika, kā arī dažādas tirdzniecības vietas. 1936. gadā šeit bija 149 tirdzniecības vietas: trīs restorāni, divas viesnīcas, 57 tirgotavas un veikali, deviņas frizētavas. Divas reizes nedēļā notika tirgus, bet gadatirgi noritēja katra gada 13. maijā un 15. septembrī. Pilsētā bija arī vairākas sabiedriskās iestādes: pirts, kinoteātris, ugunsdzēsēju depo, trīs skolas, bibliotēka, vairākas biedrības u.c.
Latvijas PSR laikā Slokā tika atvērtas jaunas ražotnes – fabrika “Tehnoinform”, adījumu un galantērijas izstrādājumu fabrika “Jūrmala”. 1966. gada oktobrī uzcēla universālveikalu “Liedags”, bet 1967. gada novembrī atklāta Slokas autoosta.
Slokas iedzīvotāju skaits un etniskais sastāvs
Slokas pilsētas etniskais sastāvs visos laikos bijis dažāds. Pašā Slokā 16.–18. gs. dominēja citu tautību pārstāvji, bet apkārtnes ciemos dzīvoja pārsvarā latviešu tautības zvejnieki un zemnieki. 19. gadsimtā iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga – no 300 cilvēkiem 19. gs. 20. gados līdz 4600 iedzīvotājiem 1914. gadā. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits pieauga pēc Baltijas celulozes fabrikas atklāšanas 1896. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara līdz Otrajam pasaules karam Slokas iedzīvotāju skaits pieauga no 2000 cilvēkiem 1920. gadā līdz 4400 personām 1940. gadā. Pilsētā dzīvoja un strādāja latvieši, vācbaltieši, krievi, baltkrievi, lietuvieši, poļi, ebreji un citi. Pēc Otrā pasaules kara notika straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, pilsētā uz dzīvi apmetās no dažādām PSRS daļām iebraukušie pilsoņi – krievi, baltkrievi, ukraiņi, čigāni un citi, kuru vairums strādāja Slokas celulozes un papīra kombinātā. 1959. gadā pilsētā dzīvoja 9400 cilvēku. Mūsdienās iedzīvotāju skaits Slokas apkaimē ir mainīgs. 2008. gadā Slokā bija 6013, bet 2024. gadā bija deklarēti 5544 iedzīvotāji.
Spilgtas personības
Slokā dzimušas, dzīvojušas, strādājušas vai darbojušās arī plašākā sabiedrībā zināmas personības. Starp tām Slokas Evaņģēliski luteriskās draudzes pirmais latviešu tautības mācītājs un dzejnieks Eduards Zeibots (1864–1897), bērnu grāmatu autors un ilustrators Alberts Kronenbergs (1887–1958), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri gleznotājs Jēkabs Apinis (1899–1945) un Elza Žiglevica (1898–1919), fotomākslinieks Jānis Kreicbergs (1939–2011), ārsts un astronomijas amatieris Kārlis Žiglevics (1862–1933), ārsts Emīls Lubējs (1898–1967) un rakstnieks Ints Lubējs (1931–2022).
Slokas vēsture gadskaitļos
- 1255. gadā Slokas vārds pirmo reizi minēts vēstures dokumentos.
- 1520. gadā vācu ordenis pie Slocenes uzbūvēja ūdensdzirnavas un to apkārtnē izdalīja pirmos gruntsgabalus apbūvei.
- 1561. gadā Kurzemes hercogs Gothards Ketlers Sloku pievienoja savai hercogistei ar visu jūrmalas pussalu līdz Lielupes grīvai.
- 1783. gadā Sloku un jūrmalas pussalu pievienoja Krievijas impērijas Vidzemes guberņai.
- 1785. gadā Sloka ieguva tirdzniecības miesta tiesības, kas ļāva būvēt rātsnamu un iecelt pārvaldi.
- 1878. gadā Slokai piešķīra pilsētas tiesības.
- 1925. gadā Slokas pilsētai pievienoja Kaugurciemu un Slokas mācītājmuižas zemi,
- 1959. gada 11. novembrī Slokas pilsētu iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās iepriekšējo bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu karu laika peripetijām un padomju laika cenzūrai.
No grāmatu apmaiņas līdz bibliotēkas tapšanai
Slocenieku savstarpēja grāmatu apmaiņa aizsākās 19. gs. 70. gados, kad Bāžciema vējdzirnavu īpašnieks Kaspars Rambergs sloceniekiem sāka dot lasīt savas grāmatas. Ap 1880. gadu Slokā skolotājs Andrejs Bēms nodibināja kori un savu nelielu bibliotēku. Tomēr par bibliotēku sākuma gadu Slokā tiek uzskatīts 1885. gads, kad kora dalībnieki nolēma ierīkot publisku bibliotēku. Nodibinoties Slokas Labdarības biedrībai un izveidojot bibliotēku, tajā iekļāva arī A. Bēma kora bibliotēku. 1899. gadā Slokas inteliģence gribēja saņemt atļauju jaunas bibliotēkas atvēršanai, tomēr Krievijas valdība to nedeva.
No “Tautas bibliotēkas ar lasītavu” līdz pilsētas bibliotēkai
1901. gadā dibināta Slokas Sadraudzības biedrība, kurai pēc gada atļāva izveidot “Tautas bibliotēku ar lasītavu”. Šī biedrība bija līdzīga 1894. gadā slēgtajai Slokas Labdarības biedrībai. 1910. gadā “Tautas bibliotēku ar lasītavu” tika nolemts nodot Slokas pilsētas valdes pārziņā, tādā veidā pilsētā tika izveidota Slokas pilsētas publiskā bibliotēka, kas atradās Slokas pilsētas Valdes namā. 1919. gadā Slokā, Tirgus laukumā 1, tika atklāts laikrakstu lasāmgalds. 1928. gadā pilsētas valde iegādājās Sadraudzīgās biedrības bibliotēku un 1929. gadā Tirgus laukumā 1 atklāja Slokas pilsētas bibliotēku un lasītavu. 1940. gada janvārī pilsētas bibliotēku skāra ugunsgrēks. 1940. gadā rudenī, sākoties Padomju Savienības okupācijas varai, bibliotēka slēgta. 1945. gadā no jauna dibināta Slokas pilsētas bibliotēka – lasītava, kas atradās iepriekšējā vietā Tirgus laukumā 2/4 (vēlāk adrese bija Kosmonautu iela 48, tagad Dzirnavu iela 48).
Slokas bibliotēka šodien
2000. gadā Slokas bibliotēka pārcēlās uz labiekārtotām telpām Raiņa ielā 3. 2007. gadā Slokas bibliotēkai piešķirts novadnieka Alberta Kronenberga vārds. Pie bibliotēkas ēkas izveidota tēlnieka Edvīna Krūmiņa un arhitekta Valda Šmita veidota Albertam Kronenbergam veltīta piemiņas zīme – vārti atvērtas grāmatas veidā, caur kuriem lasītājs ienāk grāmatu un zināšanu pasaulē.
Slokas bibliotēka gadskaitļos
- 1885. gada 15. septembrī kora sapulcē nolēma par saviem līdzekļiem ierīkot bibliotēku.
- 1887. gadā dibināta Slokas Labdarības biedrība ar kori un bibliotēku. Biedrība slēgta 1894. gadā, bibliotēka nodota Biškopības biedrības īpašumā.
- 1902. gada 28. martā pie Slokas Sadraudzības biedrības dibināta “Tautas bibliotēka ar lasītavu”.
- 1910. gada 30. oktobrī Slokā, Kārsas ielā 3, atvērta Slokas pilsētas publiskā bibliotēka, kuras grāmatas gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā.
- 1929. gadā dibināta Slokas pilsētas bibliotēka, kura slēgta 1940. gadā.
- 1945. gadā no jauna izveidota Slokas pilsētas bibliotēka – lasītava.
- 2000. gadā Slokas bibliotēka pārcēlās uz telpām Raiņa ielā 3.
