8. un 9. februārī Baltijas valstis – Latvija, Igaunija un Lietuva – veiks vēsturisku soli, atvienojoties no Krievijas energosistēmas un pievienojoties kopējam Eiropas energotīklam. Šis ir viens no vērienīgākajiem energoneatkarības un reģiona drošības projektiem, kas īstenots pēdējo 15 gadu laikā.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver, ka sinhronizācijas mērķis ir stiprināt neatkarību un kontroli pār elektroapgādes tīklu. “Tas ir solis, lai mēs paši spētu uzturēt tīkla stabilitāti un nebūtu atkarīgi no kaimiņvalstu darbībām,” norāda ministrs.
Projekta sagatavošanā ir veikti plaši uzlabojumi pārvades sistēmās, tai skaitā izbūvēti jauni starpsavienojumi, atjaunotas valstu iekšējās līnijas un uzstādīti sinhronie kompensatori. Neskatoties uz tehniskās sarežģītības līmeni, elektroenerģijas pārtraukumi sinhronizācijas procesā nav gaidāmi. Tomēr, kā atzīmē eksperti, tehnoloģisku vai dabas apstākļu dēļ traucējumi nav pilnībā izslēdzami.
Sinhronizācijas process sāksies 8. februārī un turpināsies līdz 9. februārim, kad Baltijas valstis pilnvērtīgi pievienosies Eiropas energosistēmai, kas ir trīs reizes lielāka par Krievijas tīklu. Februāris kā sinhronizācijas laiks izvēlēts, ņemot vērā augsto elektroenerģijas ražošanas jaudu un mazāko nelabvēlīgo laikapstākļu iespējamību.
Kā uzsver ministrija, sabiedrībai ir jābūt uzmanīgai, izvērtējot pieejamo informāciju, lai izvairītos no maldīgiem paziņojumiem. Aktuālai informācijai par projektu ieteicams sekot līdzi Klimata un enerģētikas ministrijas un AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnēs.
INFORMĀCIJA un ATTĒLS: Mārupes novada pašvaldība
Šī informācija ir publisks paziņojums un neatspoguļo TV JŪRMALA viedokli. Par tās saturu atbild iesūtītājs.