8.–9. februārī Baltijas valstis – Latvija, Igaunija un Lietuva – atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies Eiropas kopējam energotīklam. Šis ir nozīmīgākais enerģētiskās neatkarības un reģiona drošības projekts, kas tiek īstenots, lai nodrošinātu stabilu un patstāvīgu elektroapgādi.
Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir veikuši apjomīgu darbu 15 gadu garumā, lai nodrošinātu sinhronizācijas procesa sekmīgu norisi. Pieslēgšanās Eiropas elektrotīklam notiks pakāpeniski no 8. līdz 9. februārim, un elektroapgādes pārtraukumi nav gaidāmi.
Enerģētiskā neatkarība un stabilitāte
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver, ka sinhronizācija nozīmē pilnīgu Baltijas valstu elektroapgādes tīklu pārvaldību un atbrīvošanos no ārējās atkarības. Vienlaikus iedzīvotāji tiek aicināti kritiski izvērtēt informāciju par šo procesu un nedalīties ar nepārbaudītiem ziņojumiem.
Baltijas pārvades sistēmas operatori ir ieguldījuši būtiskas investīcijas infrastruktūras modernizēšanā, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu elektroapgādi. Ir izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi, iekšējās elektrolīnijas un uzstādīti sinhronie kompensatori un bateriju sistēmas.
Elektroenerģijas cenas un sinhronizācijas ietekme
Eksperti norāda, ka sinhronizācijas projekts būtiski neietekmēs elektroenerģijas cenu. Lielākie cenu ietekmējošie faktori joprojām būs vietējā ražošana, kurināmā resursu cenas un laikapstākļi. Lai samazinātu izmaksu slogu lietotājiem, Latvija ir piesaistījusi 85% ES līdzfinansējumu infrastruktūras uzlabojumiem.
Lai iegūtu aktuālāko informāciju par sinhronizācijas projektu, aicinām sekot līdzi Klimata un enerģētikas ministrijas un AS “Augstsprieguma tīkls” oficiālajiem avotiem.
INFORMĀCIJA: Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija
Šī informācija ir publisks paziņojums un neatspoguļo TV JŪRMALA viedokli. Par tās saturu atbild iesūtītājs.