Lai palielinātu legāla satura patēriņu un nodrošinātu autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību ne vien audiovizuālo pakalpojumu jomā, bet arī citās radošajās nozarēs – piemēram, mūzikā, grāmatniecībā, videospēlēs u.c. – izstrādāti un valdības 23. jūlija sēdē apstiprināti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iegūst pilnvaras administratīvā procesa ietvaros nodrošināt piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti. Tādējādi iecerēts mazināt autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjomu tiešsaistē. Šobrīd Latvijā autortiesību un blakustiesību īpašnieki, lai ierobežotu piekļuvi pirātiskām tīmekļvietnēm, ir tiesīgi vērsties ar prasības pieteikumu tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Taču šāda iespēja līdz šim ir reti izmantota, jo tā prasa laika un finanšu resursus.
“Tādu tīmekļvietņu veidošana un izmantošana, kurās prettiesiski publicēta mūzika, filmas, e-grāmatas, fotogrāfijas un citi autordarbi, liedz radošajām personām saņemt tiem pienākošos atlīdzību, kā arī ilgtermiņā rada prettiesiski izplatīta satura apjoma palielināšanos. Ar izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nodrošināsim ne vien godīgu attieksmi pret radošajām personām, bet arī to, ka viņu radītais saturs netiek reproducēts nelikumīgā veidā, ” akcentē kultūras ministre Agnese Lāce.
Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā tiks paplašinātas NEPLP funkcijas. Paredzēts, ka NEPLP turpmāk uzraudzīs ne vien elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, bet arī autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu interneta vidē.
Veiktās izmaiņas izstrādātas KM izveidotā darba grupā, ciešā sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, biedrību “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija”, biedrību “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Komponistu savienību, biedrību “LATREPRO”, Latvijas Kinoproducentu asociāciju, Latvijas Reklāmas asociāciju, Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, biedrību “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība”, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, biedrību “Par legālu saturu”, Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju, Latvijas Rakstnieku savienību, Latvijas Radošo savienību padomi, biedrību “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība”, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju, Latvijas Profesionālo aktieru apvienību, biedrību “Māksla. Autortiesības. Kultūrizglītība,” NEPLP, kā arī Latvijas Universitāti (Juridiskā fakultāte) un Biznesa augstskolu “Turība” (Tiesību zinātņu katedra).
Atbilstoši KM 2020. gadā pasūtītajam pētījumam “Latvijas populārāko torrentu lejuplādes vietņu audits un auditorijas izpēte,” 21,6% respondentu norādīja, ka pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši torrentu lejuplādes vietnes. No tiem – 66% respondentu to darījuši salīdzinoši bieži, proti, reizi mēnesī vai biežāk. Visbiežāk torrentu lietotāji lejuplādējuši filmas (67,7%) un seriālus (43%), kā arī datorspēles (35%), datorprogrammas (31,7%), mūziku (27,7%) un e-grāmatas (15,10%).
Atbilstoši KM 2021. gadā pasūtītajam pētījumam “Apmeklētāko nelegālās straumēšanas vietņu audits un auditorijas izpēte,” 15% no respondentiem norādīja, ka pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši pirātiskās video satura straumēšanas vietnes. No tiem – 42,5% respondentu šādas vietnes lietojuši ikdienā – vismaz reizi nedēļā un biežāk.
Savukārt, atbilstoši NEPLP 2021. gadā pasūtītajam pētījumam “Televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņš Latvijā un tā radītie zaudējumi valsts ekonomikai,”autortiesību un blakustiesību aizsargāta digitālā satura nelegālā apjoma patēriņa radītie zaudējumi valsts ekonomikai ir apmēram 30 221 069 eiro gadā. No šīs summas netiek nomaksāti nodokļi, un šis ir apjoms, kas ierobežo jauna ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāta satura veidošanu, tādējādi potenciāli nenodarbinot gan satura tiešos veidotājus (autorus, mūziķus, aktierus un tml.), gan arī cilvēkus, kas šo saturu palīdz veidot (tehniskais personāls, citas saistītās nozares). Vietējā satura samazināšanās un reklāmas ieņēmumu aizplūšana uz citām, tostarp tādām platformām, kurās tiek veikta uzņēmējdarbība, pārkāpjot autortiesības un blakustiesības, ir cieši saistāma arī ar valsts informatīvās telpas drošības aspektiem, jo potenciālajiem šādu tīmekļvietņu gala lietotājiem ir ievērojami lielāks risks nonākt tādā informatīvajā telpā, kurā tiek izplatītas nepatiesas ziņas, dezinformācija un arī propaganda, kā arī izplatīts ierobežoto resursu, tajā skaitā uz starptautisko sankciju pamata ierobežoto resursu, saturs.
Avots: Kultūras ministrija Sabiedrisko attiecību nodaļa