Pēc Jūrmalu skārušās vētras un intensīvajām lietusgāzēm kopš 29. jūlija, īpaša uzmanība tiek pievērsta meliorācijas sistēmu darbībai pilsētā. Jūrmalas lietus ūdeņus novada plaša meliorācijas sistēma, kuras garums pārsniedz 140 kilometrus, tostarp vairāk nekā 100 km atklāto grāvju un 40 km slēgto notekūdeņu novadīšanas sistēmu. Meliorācijas sistēmu uzturēšana un ekspluatācija ir zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju pienākums saskaņā ar Meliorācijas likumu.
Vētras seku likvidēšana Jūrmalā
Trīs nedēļu laikā pēc vētras tika veikta intensīva pilsētas galveno grāvju apsekošana un attīrīšana dažādās apkaimēs – Kauguros, Vaivaros, Asaros un Mellužos. Iztīrītas ūdensnotekas pie Kanālu ielas, Vaivaru mežā un citviet, nomainītas caurtekas vairākās ielās, piemēram, Vidzemes ielā un Kāpu ielā, un uzsākti lietus kanalizācijas tīklu skalošanas darbi. Šobrīd norit arī meliorācijas posmu attīrīšana vairākās vietās, un tuvākajā laikā plānoti darbi Talsu šosejā un citās vietās.
Privāto īpašnieku loma un nelikumīga būvniecība
Vētras seku likvidācijas laikā konstatēti arī vairāki nelikumīgas būvniecības gadījumi, kad privātie zemes īpašnieki ir aizbūvējuši meliorācijas grāvjus vai ierīkojuši uz tiem žogus, kavējot ūdens aizplūšanu. Tas ir radījis problēmas ūdens atvadei un veicinājis applūšanu, piemēram, Alkšņu ielā, kur tika būtiski aizkavēta ūdens novadīšana no Eduarda Veidenbauma ielas grāvjiem. Šādi pārkāpumi tiek ziņoti būvinspekcijai, un tiek uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi.
Turpmākie plāni meliorācijas sistēmas uzlabošanai
Inženierbūvju nodaļas prioritāte nākamajos gados būs veikt pilsētas meliorācijas sistēmu inventarizāciju, lai identificētu un reģistrētu pašvaldības nozīmes koplietošanas sistēmas valsts meliorācijas kadastrā. Šis process varētu ilgt līdz pieciem gadiem. Tiek plānota arī caurteku inspekcija un lietus ūdens kanalizācijas sūkņu staciju modernizācija, tostarp Kauguros, kur uzlabojumi tiks veikti Tallinas ielā.
Lai nodrošinātu meliorācijas sistēmu uzturēšanu, Jūrmalas pašvaldība plāno izstrādāt jaunus saistošos noteikumus, kas reglamentēs privātīpašnieku atbildību par sistēmu uzturēšanu. Tāpat tiek plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu turpmākajiem uzlabošanas darbiem.
INFORMĀCIJA un FOTO: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība