No nākamā gada Jūrmalā būs pieejams jauns audiogids “Kaugurciema stāstu taka”. Šonedēļ tiek prezentēta takas vizuālā identitāte, kas ietver stāstu par seno zvejniekciemu. Identitāti radījusi kaugurciemniece, māksliniece Elīza Čemme. Kaugurciems ir viena no senāk apdzīvotajām vietām Jūrmalā, ko – 20.gadsimta 20., 30. gados bija iecienījuši arī radošās inteliģences paŗstāvji. Simbols: Reņģīte – bērnības garša un
Ziemas pievakarēs, kad gaisā virmo sniega pārslas un ikviens gaida Ziemassvētku brīnumu, Dzintaru koncertzāle piedāvā īpašu iespēju iedegt sirdīs svētku uguntiņas. No 6. decembra līdz pat gada pēdējai dienai ikviens varēs izbaudīt šarmantus un sirsnīgus muzikālus mirkļus ikgadējā Ziemassvētku festivālā, kas apvienos pasaulē atzītus māksliniekus, izcilus koncertus un neaizmirstamu atmosfēru. No latviešu klasikas līdz pasaules
novembrī no plkst. 10.00 līdz 17.00 Rīgas Latviešu biedrības namā (Merķeļa iela 13, Rīga) notiks XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (turpmāk – Svētku) izvērtēšanas konference “Darīt radot un radīt darot”. Konferencē atskatīsies uz šajā vasarā aizvadītajiem Svētkiem, kas to tradicionālajā formātā notika pēc desmit gadu ilga pārtraukuma, pulcējot 38 000 dalībnieku. Klātienes dalībai
Slokas apkaimei Jūrmalā šogad ir nozīmīgu gadskārtu laiks: 770 gadu jubileju kopš pirmās pieminēšanas rakstos atzīmē vēstures notikumiem bagātā Jūrmalas pilsētas daļa Sloka, 140 gadu aprit Slokas bibliotēkai, atzīmējam arī slocenieka rakstnieka Alberta Kronenberga 138. gadskārtu. Slokas svētkus Jūrmalā svinēsim 18. oktobrī. Jūrmalnieki un pilsētas viesi aicināti sestdien, 18. oktobrī, pievienoties Slokas un slocenieku godināšanas svētkos,
3. oktobrī Mārupes Kultūras namā uz svinīgu godināšanu pulcējās vairāk nekā 100 Mārupes novada pārstāvji – kolektīvu vadītāji, koordinatori, iestāžu vadītāji un brīvprātīgie – kuri aizvadītajā vasarā ieguldīja savus spēkus un sirds siltumu, lai mūsu skolu jaunieši varētu ņemt dalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Rudens sezonas sākumā, kad svētkos piedzīvotās emocijas šķietami
Tukuma novads šajā nedēļas nogalē pārtaps par vietu, kur satikties mākslai, dabai un priecīgām tikšanās reizēm. Te gaida gan dzirkstoši smiekli teātrī, gan dzīvespriecīgas dejas ballē, gan aizraujoši ceļojumi dabā un bērnu tikšanās ar iemīļoto lācēnu Ričiju Rū. Ikviens atradīs savu rudens garšas un sajūtu piedzīvojumu – tikai jāļaujas, jābrauc un
Jauniešu deju kolektīvs “Mārupe” novadu pārstāvēja starptautiskā festivālā Grieķijā Šajā vasarā, no 23. līdz 29. augustam, Mārupes Kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Mārupe” devās uz savu otro starptautisko festivālu, kas šajā reizē norisinājās saulainajā Grieķijā. Festivāls notika divdesmito reizi un bija plaši pārstāvēts starptautiskā mērogā. Dalību tajā ņēma deju kolektīvi no desmit dažādām valstīm –
Sestdien, 4. oktobrī, Melnezerā, kas atrodas Ķemeru–Jaunķemeru apvidū, notiks nu jau par tradīciju kļuvušais koncerts laivās. Rudens noskaņu koncertā muzicēs grupa “Zāle”. Koncerta sākums plkst. 18.30, ierašanās un reģistrācija – no plkst. 17.30. Ķemeru Nacionālā parka rīkotā pasākuma “Ceļotāju dienas 2025” norišu laikā, 4. oktobrī plkst. 18.30–20.00, izskanēs koncerts “Melnezera skaņas”. Apmeklētāji aicināti baudīt emocionāli meditatīvu noskaņu
Programmā divu baritonu – Zigfrīda Muktupāvela un Jāņa Strazdiņa – balsis savīsies ar Jāņa Lūsena instrumentālo trio: klavierēm (Jānis Lūsēns), basa ģitāru (Jānis Lūsēns jun.), un sitamajiem instrumentiem (Harijs Gūtmanis), radot dzīvu, piesātinātu un krāsainu muzikālo pasauli. Zigfrīda Muktupāvela unikālajai balsij Jānis Lūsēns komponējis vairākus dziesmu ciklus, uzticējis galvenās lomas mūziklos un citos skatuves darbos. Savukārt Jānis Strazdiņš klausītājiem pazīstams
Miķeļi ir vieni no senajiem latviešu rudens saulgriežu svētkiem, kas iezīmē ražas laika noslēgumu un pāreju uz tumšo gada pusi. Senatnē Miķeļdiena bija arī tirgošanās, kāzu un sadzīvisku svinību laiks – no plašas apkārtnes pulcējās ļaudis, lai ne vien apmainītos ar izaudzētajiem lauku labumiem, bet arī stiprinātu draudzību un kopības sajūtu. Mūsdienās Miķeļdiena kļuvusi par
